Helmintiāze ir slimība, kas rodas, kad organismā parādās tārpi (helminti). Parazīti nopietni apdraud dzīvību – pasliktina tā kvalitāti un samazina imunitāti. Šī ir izplatīta slimība, jo helminti tiek diagnosticēti bērniem un pieaugušajiem. Infekcijas risks palielinās, neievērojot personīgās higiēnas noteikumus, novājinātu imunitāti, saskaroties ar mājdzīvniekiem. Apdraudēti ir arī eksotisko ēdienu cienītāji, kuru sastāvdaļas netiek pietiekami termiski apstrādātas.
Helmintiāzes cēloņi
Cilvēka organismā var parazitēt gandrīz 400 helmintu sugu, no tām 70 mūsu valstī ir visizplatītākās. Parasti tie ir apaļtārpi un lenteņi. Bieži tiek atklātas slimības, ko izraisa spārnu (kaķu vai aknu spārnu) iespiešanās.
Slimība attīstās, kad kuņģī nonāk parazītu olas vai kāpuri. Attīstības periodā no olšūnas līdz seksuāli nobriedušam indivīdam lenteņi var mainīt vairākus saimniekus. Jūs varat arī inficēties, ēdot gaļu (liellopu gaļu, cūkgaļu, medījumu), nefiltrētu ūdeni, netīrus dārzeņus un augļus.
Helminti parazitē zīdītāju, zivju, mīkstmiešu un abinieku organismos. Lai izvairītos no inficēšanās, jāizvairās ēst tās neapstrādātas un nepērciet kūpinātas vai sālītas nezināmas izcelsmes zivis.
Apaļtārpi iziet visas attīstības stadijas vienā saimniekā. Viņu kāpuri un olas kopā ar dzīvnieku izkārnījumiem nonāk zemē un gruntsūdeņos. Infekcija parasti notiek sliktas higiēnas un nemazgātas pārtikas lietošanas dēļ. Biežāk helmintiāze tiek diagnosticēta bērniem. Pietiek spēlēties smilšu kastē vai satvert karuseļa margas un pēc tam, nemazgājot rokas, apēst ābolu. Olas var atrast arī uz mājdzīvnieku, īpaši klaiņojošu, kažokādas. Pēc mijiedarbības ar viņiem rūpīgi jānomazgā rokas.
Pinworms un pundurlenteņi tiek pārnesti, saskaroties ar inficētiem pacientiem, izmantojot kopīgus traukus un higiēnas preces. Jūs varat inficēties, ieelpojot putekļus, kas satur helmintu olas.
Klasifikācija
Cilvēka organismā parazitē apaļtārpi (spintārpi, apaļtārpi u.c.) un plakanie tārpi. Ir divu veidu plakanie tārpi: lenteņi (pundurtārpi, cūkgaļas, liellopu lenteņi u.c.) un spārni.
Helminti var inficēt:
- resnā zarna;
- aknas;
- elpošanas orgāni;
- nervu sistēma;
- acis;
- asinsvadi;
- limfmezgli;
- āda un zemādas audi;
- kauli;
- muskuļus.
Dažādiem helmintu veidiem ir atšķirīgs dzīves ilgums. Pinworms dzīvo mazāk nekā mēnesi - viņi nevar vairoties saimnieka ķermenī. Ja tiek ievēroti higiēnas noteikumi, inficētā persona atveseļosies 2-3 nedēļu laikā. Bet daži parazītu veidi var dzīvot gadiem ilgi, un bez ārstēšanas no tiem nav iespējams atbrīvoties.
Tārpu simptomi
Dažāda veida tārpi var parazitēt gremošanas traktā, elpošanas orgānos, limfmezglos, kaulu un muskuļu audos. Viņu dzīvībai svarīgā darbība dažādos veidos ietekmē saimniekorganismu. Tie var ražot toksīnus, provocēt iekaisuma procesu attīstību, alerģiskas reakcijas, anēmiju, vielmaiņas traucējumus, kā arī traumatiski iedarboties uz orgāniem un audiem.
Pacienti reti saista ar parazītiem tādus simptomus kā miega traucējumi, galvassāpes, aizkaitināmība, elpas trūkums un bronhu spazmas. Tomēr mēģinājumi tos novērst, lietojot tradicionālos medikamentus, nedod rezultātus. Šajā gadījumā jums jāredz ārsts un jāveic pārbaude. Pēc to rezultātu izpētes speciālists varēs veikt pareizu diagnozi un noteikt adekvātu ārstēšanu.
Inficēšanās risks ar parazītiskajiem tārpiem palielinās līdz ar novājinātu imunitāti un hroniskām slimībām. Pēc inficēšanās cilvēka stāvoklis parasti pasliktinās, un hroniskas slimības pasliktinās. Ārstam ir grūti noteikt, vai paasinājumu izraisījusi gadalaiku maiņa, uztura pārkāpums vai citi ieteikumi. Diagnozes grūtības rodas arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
Jums jāsazinās ar klīniku, lai identificētu vai izslēgtu helmintiāzi, ja pieaugušajam ir šādi simptomi:
- Temperatūras paaugstināšanās. Pēc pretiekaisuma un pretdrudža zāļu lietošanas tas var strauji paaugstināties līdz 38°C un īslaicīgi pazemināties. Dažreiz temperatūra saglabājas augsta 2-3 mēnešus.
- Blāvas vai griezīgas sāpes kuņģī, biežas zarnu kustības (caureja vai aizcietējums), slikta dūša.
- Nieze tūpļa zonā, pasliktinās vakarā.
- Biežas saaukstēšanās vai elpceļu slimības - inficējoties ar helmintiem, imunitāte samazinās.
- Apetītes zudums vai palielināšanās, pēkšņs ķermeņa masas zudums.
- Bronhu spazmas, klepus, elpas trūkums, citi elpošanas traucējumi, ādas un gļotādu bālums.
- Niezoši izsitumi.
- Bezmiegs, biežas galvassāpes, trauksme, aizkaitināmība, depresija.
- Sāpes locītavās un muskuļos.
- Iekaisums, palielināti limfmezgli.
- Tūska.
Adekvātas ārstēšanas trūkuma gadījumā helminti var izraisīt hroniska pankreatīta, hepatīta, holecistoholangīta attīstību, izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas audos un pat izraisīt nāvi.
Inficēšanās ar parazītiskajiem tārpiem simptomi ir ļoti dažādi. Tās bieži tiek maskētas kā citu izplatītu slimību izpausmes. Lai netērētu laiku un neveiktu ārstēšanu, pirms stāvoklis būtiski pasliktinās, ir svarīgi savlaicīgi konsultēties ar ārstu.
Diagnostika
Inficēšanās ar noteiktiem helmintu veidiem dod raksturīgu klīnisko ainu. Kad pacients pirmo reizi sazinās ar ārstu, viņš var uzminēt diagnozi. Pārbaudot izkārnījumus, tiek konstatētas olas un citas apaļo tārpu, spalīžu un citu apaļtārpu, kas parazitē zarnās, dzīvībai svarīgās aktivitātes pēdas. Dažreiz tārpi ir redzami ultraskaņā. Bet dažus mazus parazītus ir ļoti grūti noteikt. Diagnoze tiek veikta, pamatojoties uz simptomu kombināciju un instrumentālo un laboratorisko pārbaužu rezultātiem.
Ja ir aizdomas par helmintozi pieaugušajiem un bērniem, jāievēro šādi pasākumi:
- Izkārnījumu analīze. Ļauj precīzi noteikt parasto parazītu klātbūtni organismā. Tomēr daži no tiem dēj olas tikai noteiktos dzīves cikla posmos, tāpēc apsekošanu ieteicams veikt vairākas reizes ar 3-4 dienu intervālu.
- Vispārējā klīniskā asins analīze. Neliecina par kāpuru, olu, pieaugušo klātbūtni, bet sniedz daudz informācijas par iekaisuma procesa intensitāti, leikocītu skaitu utt.
- Bioķīmiskā analīze. Sniedz detalizētu informāciju par olbaltumvielu metabolismu, identificē patoloģisku zudumu vai palielinātu olbaltumvielu sintēzi un ļauj izslēgt vai aizdomas par inficēšanos ar noteiktiem helmintiem.
- Aknu darbības rādītāju analīze (bilirubīns, aizkuņģa dziedzera alfa-amilāze, sārmaina fosfatāze, ASAT, ALAT). Aknu un aizkuņģa dziedzera diagnoze liecina par inficēšanos ar helmintiem.
- Urīna analīze, asins analīze ar glomerulāro filtrāciju. Tie sniedz ārstam informāciju par nieru stāvokli un iespējamību, ka tās var bojāt parazīti.
Var noteikt arī žults, krēpu un divpadsmitpirkstu zarnas satura pētījumus.
Lai noskaidrotu parazītu lokalizāciju un novērtētu bojājuma apmēru, var nozīmēt ultraskaņas diagnostiku. Ja ir aizdomas par helmintu klātbūtni smadzenēs vai acīs, tiek veikta datortomogrāfija. Lai diagnosticētu helmintus plaušās, tiek veikti rentgena stari, bet kuņģī un zarnās - endoskopija.
Visaptveroša pārbaude ļauj ātri un precīzi noteikt slimības cēloņus un noteikt adekvātu ārstēšanu. Neatsakieties no eksāmena. Jo precīzāk ārsts nosaka sliktas veselības cēloni, jo ātrāk viņš var palīdzēt.
Pie kādiem ārstiem man jāsazinās?
Ja jums ir aizdomas par helmintu infekciju, jums jāsazinās ar terapeitu, kurš veiks sākotnējo pārbaudi un izraksta laboratorijas un instrumentālās pārbaudes. Pēc pārbaudes terapeits izrakstīs ārstēšanu vai nosūtīs pie speciālista.
Ārstēšana
Ar savlaicīgu diagnostiku helmintiāzi var viegli novērst ar prettārpu līdzekļiem. Ārsts nosaka devu atkarībā no pacienta vecuma, svara, parazītu bojājuma pakāpes, to veida un atrašanās vietas. Lai atbrīvotos no lielākās daļas tārpu, pietiek ar zāļu lietošanu 1-3 reizes. Kopā ar antihelmintiskām zālēm imūnsistēmas stiprināšanai bieži tiek nozīmēti vitamīnu un minerālvielu kompleksi.
Smagas intoksikācijas, alerģisku reakciju, infekcijas uz smagu hronisku slimību fona gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija slimnīcā. Ārsti ne tikai atbrīvos cilvēka organismu no parazītiem, bet arī veiks detoksikācijas terapiju un vitamīnu terapiju.
Ķirurģiska ārstēšana ir nepieciešama orgānu un audu helmintu bojājumiem. Liels skaits apaļo tārpu dažkārt noved pie zarnu un žults ceļu nosprostošanās. To uzkrāšanās tiek noņemta ķirurģiski. Lēmumu par ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību pieņem ārsts pēc visaptverošas izmeklēšanas. Operācijas sarežģītība un ilgums ir atkarīgs no parazītu atrašanās vietas, to lieluma un daudzuma.
Komplikācijas
Sirdstārpu infekcijas, ko izraisa izplatīti parazītu veidi, var ārstēt ar ārsta izrakstītiem medikamentiem. Bet, ja jūs nepievērš uzmanību satraucošiem simptomiem, veselības pasliktināšanās, vājums, bezcēloņu nogurums, samazināta imunitāte, slimība var izraisīt nopietnas komplikācijas.
Ja parazīti nokļūst plaušās un pacients nevēršas pie ārsta ar sūdzībām par klepu, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs, apgrūtinātu elpošanu, var attīstīties pneimonija vai pat bronhiālā astma.
Gremošanas sistēmā sastopamie parazīti var izraisīt cirozi, aknu abscesu, hepatītu, zarnu vēzi, kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, šķidruma uzkrāšanos vēdera dobumā (ascītu) un peritonītu. Tie bieži izraisa arī hronisku nieru slimību, meningoencefalīta un redzes zuduma attīstību. Daži cestodi (lenteņi) aug vairāk nekā 1 metru garumā, un mazie apaļtārpi var veidot blīvas bumbiņas. Tas traucē normālu organisma darbību, izraisot smagu intoksikāciju un smagas alerģiskas reakcijas. Bez steidzamas medicīniskās palīdzības ir iespējama nāve.
Profilakse
Helmintiāze bieži rodas, ja netiek ievēroti higiēnas noteikumi vai pārtika netiek pienācīgi apstrādāta. Lai novērstu helmintu invāziju, jums ir nepieciešams:
- Nevalkājiet svešu apakšveļu, nedalieties vienā dvielī ar svešiniekiem.
- Pirms ēšanas rūpīgi nomazgājiet rokas – svarīgi to darīt ne tikai pirms brokastīm, pusdienām, vakariņām, bet arī uzkodām.
- Pēc tualetes lietošanas nomazgājiet rokas.
- Pēc darba dārza dobēs rūpīgi nomazgājiet rokas un veiciet visus dārza darbus, valkājot biezus gumijas cimdus.
- Dzeršanai un ēdiena gatavošanai izmantojiet tikai tīru ūdeni.
- Rūpīgi noskalojiet dārzeņus un augļus ar tekošu ūdeni.
- Lietojiet termiski apstrādātu gaļu, zivis un jūras veltes.
- Nepērciet produktus spontānos tirgos vai no privātpersonām, kuras nevar apstiprināt preces drošumu.
- Sekojiet līdzi mājdzīvnieku veselībai un regulāri attārpot tos pat tad, ja mīlulis dzīvo dzīvoklī un neiet ārā. Lai izvēlētos zāles un aprēķinātu devu, sazinieties ar savu veterinārārstu.
- Uzturēt tīrību dzīves un darba zonās. Reizēm cilvēki uz apavu zolēm ienes helmintu oliņas. Lai samazinātu inficēšanās risku, regulāri jāveic mitrā tīrīšana un visu virsmu dezinfekcija.
Pat ja ievērojat šos noteikumus, infekcijas risku nevar pilnībā novērst. Lai novērstu slimības attīstību, konsultējieties ar terapeitu. Ārsts izrakstīs zāles helmintozes profilaksei. Noteikti norādiet, vai bieži ceļojat, vai mājā ir mājdzīvnieki, vai dārza gabals. Helmintiāzes zāļu profilaksi ieteicams veikt 2 reizes gadā.